Klāt ir Helovīni.

Klāt ir Helovīni. Šie svētki tiek svinēti naktī no 31. oktobra uz 1. novembri. Mūsdienās Helovīni bieži vien tiek uzskatīti par bērnu svētkiem, lai gan gadsimtiem ilgi šos svētkus ļoti nopietni uztvēra arī pieaugušie.
Izcelsme
Lai gan Helovīni nereti tiek uzskatīti par amerikāņu svētkiem, tā gluži nav, to pirmsākumi meklējumi vēl ilgi pirms mūsu ēras, kad nebija ne Amerikas, ne amerikāņu. Tiesa, mūsdienu izpratne par šiem svētkiem tiešām nākusi no šīs zemes.

Helovīnus, gan ar citu nosaukumu, svinējuši senie ķelti un balti, kas 31. oktobri (viņu kalendārs gan atšķīrās no mūsdienu) uzskatījuši par sava veida Jauno gadu, kad iestājas gada tumšā puse. Tika uzskatīts, ka šai naktī mirušo pasaules vārti it kā paveras uz dzīvo pasauli, gari iet apciemot dzimtās mājas un pa pasauli klīst arī dažādi dēmoni un citi mošķi. Šai naktī senie ķelti un balti zīlēja nākotni un vilka atbaidošus tērpus, lai aizbaidītu mošķus.
http://lv.hostg.co/13669

Jau daudzus gadsimtus latvieši naktī no 31. oktobra uz 1. novembri mājas ārpusē atstāj veltes mirušajiem jeb veļiem, kas šai naktī apciemo tuviniekus, un 1. novembrī dodas apciemot savus kapu kalniņā guļošos mīļos cilvēkus, jo šī diena tiek atzīmēta kā Visu Mirušo Piemiņas Diena, kas sasaucas ar amerikāņu Visu Svēto Dienu.

19. gadsimtā Visu Svēto Dienu atzina arī kristīgā baznīca - tā izplatījās Eiropā un tālāk ar īru ceļotājiem nonāca Amerikā, kur šie svētki ieguva mūsdienu nosaukumu un (sākuma nosaukums - Allhallowmas) noskaņu – izgrebti ķirbji ar svecītēm, un bērni, pārģērbušies par briesmoņiem, diedelē saldumus. Tas gan notika aptuveni 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.

Helovīnu ķirbji
Helovīnu galvenais simbols – izgrebts ķirbis, pirmsākumos bija izgrebts kartupelis. Šis kartupelis nāk no senas īru leģendas par vīru vārdā Džeks, kas vairākas reizes piemānīja Nāvi un Sātanu. Džeks dzīves laikā bija uzdzīvotājs, tādēļ viņu pēc nāves neuzņēma debesīs, arī ellē viņu neuzņēma – krāpšanas dēļ. Džekam piešķīra kartupeli un kvēlojošu ogli un sūtīja tumšā naktī klīst pa pasauli. Džeks izgreba kartupelim tukšu vidu un pa vidu ielika ogli, lai kartupelis kalpo kā laterna. Un tā nu viņam jāklīst pa pasauli, jo mieru nevar gūt ne debesīs, ne ellē.  Šī leģenda sasniedza arī Ameriku, kartupelis ātri vien tika aizstāts ar ķirbi, jo tas bija vieglāk izgrebjams, un arī svecīte tajā izskatījās daudz labāk. Šos ķirbjus nodēvēja par Džeko laternām un lika un joprojām liek māju logos, lai gari vieglāk varētu atrast ceļu. 

Helovīnu maskas
Helovīnu vakarā tiek rīkotas dažādas masku balles vai vienkārši pastaigas pa naksnīgajām ielām. Jāatceras, ka šim vakaram vairāk piedien šausmīgas maskas, nevis princeses un playboy zaķi. Šajā vakarā vairāk iederas raganas, mūmijas, dažādi briesmoņi, jo Helovīnā pa zemi staigā dažādi gari un mošķi, tāpēc maskas palīdz noslēpties, neļauj atpazīt - kurš cilvēks, kurš dēmons.
Saldumus – vai izjokosim!
Šī saldumu diedelēšana aizgūta no Amerikas, kur iesākumā (trīsdesmitajos gados) Helovīns pārvērtās huligānismā. Maskās tērpti jaunieši sita mašīnas, mētājās ar olām utt., tad iejaucās ASV valdība, kas aicināja doties saldumu medībās. Šis aicinājums tika sadzirdēts, un nu jau gadiem Helovīna pamatā tiek uztverts kā izklaides pasākums. Salduma diedelēšanai vēsturiska pamatojuma
nav, to var uzskatīt par saldu papildinājumu.

Helovīna burvība
Helovīni jau gadsimtiem ilgi ir iespiedušies dažādu tautu kultūrā. Nosaukumi gan atšķiras, bet galvenā ideja saglabājas – nakts, kad divas pasaules ļoti satuvinās. Neatkarīgi, vai tici gariem, kas nāk ciemos, vai vienkārši vēlies pielaikot raganas tērpu – ļaujies šīs nakts burvībai. Svētku jau tā mūsu tautai mazāk nekā sēru dienu – izpriecājies, kaut vai sagatavojot našķus mazajiem draudziņiem.