Tā ir pirmā un visbūtiskākā lieta, kas būtu jāievēro. Pasargāti no traumām ir tikai tie, kas neko nedara. Jo cilvēks ir aktīvāks, jo vairāk viņš pakļauts traumām. Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi un reāli novērtēt savu fizisko sagatavotību un savas prasmes, un nevajadzētu aizmirst arī par vecumu. Visus pacientus, kas pēc ziemas izklaidēm nonāk uzņemšanas nodaļā, ārsts K. Briuks iedalījis divās grupās: vieni ir tie, kas ar sportu nodarbojas regulāri un ir labā fiziskā formā, bet traumas gūst pārgalvības vai lielības dēļ, izaicinot likteni. Otra un salīdzinoši lielākā grupa ir tie, kas sportot izdomājuši pēkšņi, spontāni. «Viens piemērs varētu būt cietušie no dažādām Rīgas slidotavām. Esmu novērojis, ka šo cilvēku vispārējā sportiskā sagatavotība tomēr ir diezgan viduvēja. Varbūt kādreiz viņi ir sportojuši, bet nevajadzētu uzskatīt – jaunībā ļoti labi slidoju, es jau noteikti protu slidot… Bieži vien tas beidzas ļoti bēdīgi.» Tāpat ir arī ar kalnu slēpošanu vai snovbordu, kas ir vēl viens ļoti riskants sporta veids, īpaši, ja to dara neregulāri.
Pareizi izvēlēts sporta aprīkojums
Cilvēki bezatbildīgi maz pievērš uzmanību apģērbam un inventāram, kādā viņi sporto – vienam slidas ir par lielu, otram par mazu; slido mētelī, kažokā, un tā arī rodas dažādas traumas. Par sporta inventāru atbild arī iestādes, kurās sportošana notiek. Rīgas lielākajās slidotavās, piemēram, slidas iedod, bet aizsargus? Ne elkoņu, ne plaukstu locītavu aizsargus, ne ķiveri galvai! Cilvēkiem labākajos gados, ar ne visai labu fizisko formu tas būtu obligāts pasākums, jo viņi ļoti bieži krīt un pēc tam smagāk cieš. Jauniešiem salīdzinoši traumas varētu būt mazāk, jo viņi ir elastīgāki, taču pārgalvības un neapdomības dēļ nākas bieži draudzēties ar ortopēdu vai traumatologu, saka Dr. K. Briuks. Viņš stāsta, ka no slidotavām visbiežāk ierodas ar lūzumiem – apakšstilbu, potītes, plaukstas vai elkoņu lūzumiem, kurus, iespējams, varētu novērst aizsargu lietošana. Tāpat daļa cilvēku slidotavās gūst samērā smagas galvas traumas, jo ignorējuši ķiveres. Šī ir lieta, kuru tiešām būtu iespējams izmainīt un regulēt.
Atbilstošas sportošanas vietas izvēle
Cilvēki, kuri slēpo, slido vai nodarbojas ar snovbordu, ne vienmēr savām sportiskajām aktivitātēm prot izvēlēties pareizo vietu. «Ja esat iesācējs, vajadzētu izvēlēties lēzenāku kalnu, nevis stāvus ar salīdzinoši īsu trases garumu, » uzskata Dr. K. Briuks. Viņš stāsta, ka slēpotāji parasti ierodas ar ceļu locītavu, plecu traumām – saišu, menisku bojājumiem. Snovbordistiem iesācējiem tipiski ir astes kaula un apakšdelma lūzumi. Viens no bīstamākajiem kalnu atpūtas veidiem ziemā ir šļūkšana ar plēvēm vai gumijas riņķiem, kad tie kļūst nevadāmi un apdraud gan paša, gan arī citu dzīvību. Visbiežāk šīs traumas ir cilvēkiem, kas sporto periodiski, dažas reizes sezonā. Tieši viņiem ir tās smagākās traumas.
Noteikumu ievērošana sportošanas vietās
Tāpat kā uz ielas ir satiksmes noteikumi, kuri jāievēro gan gājējiem, gan autobraucējiem, tā arī slidotavās un uz kalna ir likumi, kurus neievērojot cilvēks traumē ne tikai sevi, bet pakļauj riskam arī apkārtējos.
Cilvēku pārdrošo fantāziju, kā arī alkoholisma nesavienošana ar drošu sportošanu
Dr. K. Briuks stāsta, ka pēc deviņiem vakarā traumpunktā reti kurš ienāk, nebūdams alkohola reibumā. Alkohola iedarbībā cilvēku drosmei un fantāzijām nav robežu, piemēram, ierodas pieaugušie, kuri vizinājušies bērnu ragaviņās aiz mašīnas vai arī kā kalnu un tramplīnu izmantojuši mājas slīpo jumtu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru