Statistikas dati
Saskaņā ar Latvijas veselības aprūpes 2012. gada statistikas gadagrāmatas datiem, ļaundabīgi audzēji ieņem 2.vietu iedzīvotāju mirstības ziņā pēc sirds un asinsvadu slimībām. Kopumā 2012.gadā Latvijā tika reģistrēti 11 535 pirmreizēji vēža pacienti. Visbiežāk tika atklāts ādas vēzis, kam sekoja kolorektālais jeb zarnu vēzis, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Arī pērn, 2013.gadā, Latvijā vēzis atklāts ap 11 000 cilvēku. 2012.gadā no dažādiem vēža veidiem Latvijā miruši 6016 iedzīvotāji. No tiem 7% ir vīrieši, kas miruši ar prostatas vēzi. Izplatītākās pirmreizēji reģistrētās ļaundabīga audzēja diagnozes vīriešiem 2012.gadā: prostatas vēzis (1048 jauni gadījumi), plaušu vēzis (866 jauni gadījumi), kolorektāli audzēji (571 jauns gadījums), ādas ļaundabīgi audzēji, izņemot melanomu (527 jauni gadījumi), kuņģa vēzis (307 jauni gadījumi), urīnpūšļa vēzis (301 jauns gadījums), nieru vēzis (250 jauni gadījumi), aizkuņģa dziedzera vēzis (187 jauni gadījumi).
Saskaņā ar Latvijas veselības aprūpes 2012. gada statistikas gadagrāmatas datiem, ļaundabīgi audzēji ieņem 2.vietu iedzīvotāju mirstības ziņā pēc sirds un asinsvadu slimībām. Kopumā 2012.gadā Latvijā tika reģistrēti 11 535 pirmreizēji vēža pacienti. Visbiežāk tika atklāts ādas vēzis, kam sekoja kolorektālais jeb zarnu vēzis, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Arī pērn, 2013.gadā, Latvijā vēzis atklāts ap 11 000 cilvēku. 2012.gadā no dažādiem vēža veidiem Latvijā miruši 6016 iedzīvotāji. No tiem 7% ir vīrieši, kas miruši ar prostatas vēzi. Izplatītākās pirmreizēji reģistrētās ļaundabīga audzēja diagnozes vīriešiem 2012.gadā: prostatas vēzis (1048 jauni gadījumi), plaušu vēzis (866 jauni gadījumi), kolorektāli audzēji (571 jauns gadījums), ādas ļaundabīgi audzēji, izņemot melanomu (527 jauni gadījumi), kuņģa vēzis (307 jauni gadījumi), urīnpūšļa vēzis (301 jauns gadījums), nieru vēzis (250 jauni gadījumi), aizkuņģa dziedzera vēzis (187 jauni gadījumi).
Pusi no vīriešiem, kuri delikāto problēmu dēļ devušies pie ārsta, uz to pamudinājušas bažas par iespējamu nopietnu saslimšanu, tāpat dzīves kvalitātes pazemināšanās. Tās iemesls ir arī mūsdienīgu, īpaši vīriešiem piemērotu higiēnas līdzekļu neizmantošana. Gan neziņas dēļ, ka tādi pieejami, gan tāpēc, ka trūkst informācijas par valsts kompensāciju 50% apmērā to iegādei konkrētu diagnožu gadījumā, daudzi, īpaši gados vecāki kungi, kuri cieš no urīna nesaturēšanas, iztiek ar salvetēm, lieto dvieļus, papildu apakšveļu vai sievietēm domātas higiēnas preces. Arī ģimenes ārsts, pie kura daudzi vēršas, pirms meklē urologa palīdzību, ne vienmēr pacientam sniedz izsmeļošu informāciju.
Lielākais atbalsts delikāto situāciju praktiskā un psihoemocionālā risināšanā vīriešiem ar urinācijas traucējumiem un urīna nesaturēšanu ir viņu dzīvesbiedre. To atzinusi puse aptaujas dalībnieku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru