Acis. Lai dvēseles spogulis būtu vesels

Tik lielas kā pingponga bumbiņa, par dvēseles spoguli tradicionāli dēvētas, acis ir vissvarīgākais cilvēka maņu orgāns. Tās uztver aptuveni 80 procentus informācijas, veidojot priekšstatu par pasauli. 

Mēdz sacīt, ka acis ir smadzeņu redzamā daļā, jo tās uztver gaismu, ēnas, krāsu, kustību un, pārvēršot gūto gaismas kairinājumu nervu impulsos, sūta smadzenēm ziņu, kas notiek ārpus ķermeņa. 7ās ir visjutīgākais, maigākais maņu orgāns, kas veic daļu no bioloģisko norišu kopuma, ko saucam par redzi. 

Taču acis nepieciešamas ne vien redzei - arī gaismas enerģijas uztveršanai, lai stimulētu hipofīzi. Šis smadzeņu dziedzeris regulē vairāku hormonu sintēzi. Acs ābolam ir lodes forma. Tā diametrs sasniedz 25 milimetrus, bet svars ir caurmērā 29 grami. 

Starp plakstiņiem, kas, instinktīvi samiedzoties, aizsargā acis no pārlieku spožas gaismas vai kādas spējas kustības acs tuvumā, palīdz turēt acis tīras un mitras, redzama aptuveni sestā daļa acs. 

Gaisma, kas atstarojas no priekšmetiem, uz kuriem lūkojamies, acābolā nonāk caur tā caurspīdīgo daļu - radzeni, acs priekšējās kameras šķidrumu, varavīksneni, lēcu un stiklveida ķermeni. Radzene, kas ir caurspīdīga un ļoti jutīga, ielaiž gaismu acī un piedalās gaismas staru laušanā. 

Acs kustības nodrošina seši nelieli ārējie muskulīši. Grozot acu ābolus, tie ļauj skatīties uz augšu, leju, iekšu un āru un, galvu nekustinot, ar acīm sekot kādam kustīgam objektam. 

Gaismas staru lauzšanu jeb refrakciju veic lēca. 11 ir abpusēji izliekta un caurspīdīga, spēj mainīt formu. Jaunībā lēcas viela ir šķidra, elastīga, bet ar gadiem tās kodols kļūst blīvāks un līdz ar to spēja mainīt formu un lauzt gaismas starus, lai labi redzētu tuvumā un tālumā, mazinās. 

Acis var bojāt gan slimības, gan traumas. Traumu dēļ redzi zaudē aptuveni 4% gadījumu, bet visbiežāk tas notiek tīklenes slimību, glaukomas, kataraktas un citu kaišu dēļ. Tīklenes bojājumu (retinopātiju) un aklumu var izraisīt cukura diabēts. 

Šie receptori uztverto gaismas enerģiju pārvērš elektriskos impulsos, kas nonāk redzes nervā un tiek aizvadīti uz galvas smadzeņu garozas redzes zonu. Smadzenes uztver un saprot, ko acis redz, tās darbojas kā vienota sistēma. 

Pārmēru intensīva redzes nodarbināšana un nepiemērots apgaismojums, piemēram, šūšana, lasīšana, auto vadīšana, īpaši diennakts tumšajās stundās, ilgstoša datora lietošana var izraisīt diskomfortu, tā dēvēto nogurušo acu sindromu, kam raksturīga spiediena sajūta acīs, trulas sāpes acu un uzacu rajonā, galvassāpes, attēla miglošanās. 

Acis nodrošina redzes sajūtu, sniedzot informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un radot iespēju orientēties vidē un telpā. 

Plakstiņu malās aug skropstas, kuru uzdevums ir aizsargāt radzeni no putekļiem un svešķermeņiem. Dienā rodas 1-2 mililitri asaru. Ar gadiem asaru dziedzeri kļūst kūtrāki, asaru sekrēcija mazinās, tāpēc acis kļūst neaizsargātākas - tās biežāk grauž, iekaist, apsārst. 

Acu nogurumu izraisa pastiprināta asaru izžūšana, ko veicina pārāk reta plakstiņu mirkšķināšana. Atslābinātā stāvoklī asaru plēvītes mitrināšanai plakstiņš aizveras vidēji reizi 3-6 sekundēs. Tā dēvēto sausās acs rašanos provocē arī pārāk sauss gaiss telpās, putekļi gaisā. 

Veicot darbu, kur nepieciešama koncentrēšanās un skatīšanas tuvumā, acis ik pēc 30 minūtēm jāatpūtina, skatoties tālumā. Aizverot tās, kā arī apzināti regulāri mirkšķinot plakstiņus, radzene tiek samitrināta ar asarām. Parasti acis mirkšķinām apmēram 11 500 reizes dienā vai aptuveni 4,2 miljonus reižu gadā.