Ja negribi ziema saaukstēties, stiprini imunitāti un elpo svaigu gaisu!
Ziemā, no aukstuma meklējot patvērumu telpās, cilvēki nonāk ciešākā saskarē.To tik vien vajag vīrusiem, lai itin viegli, piemēram, kinoteātrī vai bērnudārzā, pārceļotu no viena upura pie cita! Vēl jo līksmākas vīrusu dzīres padara fakts, ka ziemā saules un vitamīnu trūkumā ir paguruši organisma aizsardzības spēki - dabiskā imunitāte. Sākas šķavas, iesnas, klepus. Tomēr no slimībām sevi var censties pasargāt. Savukārt, ja gadījies saslimt. Ir paņēmieni, ka atveseļoties bez ilgstošas vārguļošanas.
Iesnas : nebarot, nekaitināt!
Saaukstēšanās parasti sākas ar iesnām, kuru pirmā pazīme ir svilināšana deguna gļotādā. Drīz vien šīs izjūtas nomaina deguna tecēšana, bet trešā iesnu fāze ir biezie izdalījumi, ir normāla iesnu gaita, un vispareizāk būtu tai nekādi netraucēt. Teiciens, ka pašas no sevis iesnas pāriet septiņās dienās, lielā mērā ir patiesība. Savukārt par to teiciena daļu, ka ārstējot tās pāriet nedēļas laikā, var strīdēties: ja tūdaļ ķeras pie pilieniem, tabletēm vai vēl stiprākiem līdzekļiem, iesnas var “ieiet dziļumā” un slimības gultā jāpavada ilgāks laiks.
Nevar nepiekrist, ka iesnas tomēr sagādā lielu diskomfortu, tāpēc tas, ko var darīt, ir censties mazināt nepatīkamās izjūtas. Pirmajās dienās palīdzēs kāju mērcēšana siltā vanniņā (kājas jāiemērc līdz, ceļiem): karstais ūdens paplašina vēnas un asinsvadus, uzlabojas asinsrite arī ķermeņa augšgalā. No pietūkušās deguna gļotādas atplūdīs asinis, mazināsies spiedošā sajūta galvā.
Simptomus atvieglos arī citas procedūras, kas uzlabo asinsriti: karstas tēja dzeršana, tikko novārītu kartupeļu tvaika ieelpošana, deguna pasildīšana ar siltu, novārītu olu vai uzsildītiem sāls maisiņiem. Pieaugušajiem noderīgs būs groks, jo izrādās, ka deguna gļotādai ļoti patīk spirta tvaiki. Tic labi iedarbojas uz skropstiņepitēliju, kas gluži vai atdzīvojas un atsāk pildīt savus pienākumus - virza izdalījumus prom no gļotādas.
Ja deguns ir ciet, to var paskalot ar aptiekā nopērkamo izsmidzināmo jūras ūdeni vai pašu pagatavotu ūdens un sāls šķīdumu. Ar stipru šņaukšanu nevajadzētu aizrauties, jo tad izdalījumi nonāk dziļāk dobumos. Tas īpaši jāņem vērā, šņaucot degunu maziem bērniem, kuri biežas šņaukšanas rezultātā var tikt pie vidusauss iekaisuma.
Ciešanu mazināšanai
Ja sāp kakls, ir klepus un paaugstināta temperatūra, līdzīgi kā ar iesnām, jākoncentrējas uz simptomu mazināšanu. Jāskalo kakls, lai mazinātu slimības izraisītāju koncentrāciju uz gļotādas. Aptiekās pieejami arī izsmidzināmi līdzekļi, kam pievienotas kakla sāpes mazinošas vielas, kā arī virkne sūkājamo konfekšu - gan ar dabas vielu ekstraktiem, gan C vitamīnu, gan propolisu. Ja ir klepus (saaukstēšanās gadījumā tas parasti ir “sulīgs”, bet sauss, rejošs klepus raksturīgāks gripai), jācenšas panākt atkrēpošanu, jālieto atkrēpojoši sīrupi, mikstūras vai tējas, nevis klepu nomācoši līdzekļi. Kad krēpu vairs nav, atkrēpojošos līdzekļus jāpārtrauc lietot - tie var mākslīgi stimulēt klepus refleksu, turpināsies rīkles kairināšana, veidosies iekaisums.
Ar paaugstinātas temperatūras mazināšanu jābūt piesardzīgiem. Temperatūras paaugstināšanās ir dabiska organisma aizsargreakcija. Ja termometrs rāda tikai dažas strīpiņas virs 37 °C, pie temperatūras mazināšanas līdzekļiem nevajadzētu ķerties. Turpretī, ja temperatūra ir ļoti augsta (virs 38 °C), ilgāk gaidīt nevajadzētu un būtu vājums un paaugstināta temperatūra, noteikti jāiet pie ārsta! Varbūt sācies plaušu karsonis.
Ja ir paaugstināta temperatūra, turklāt vemšana, nespēks, lauž kaulus un sāp norijot, runa var būt par smagāku saslimšanu, jācenšas to mazināt, lai atvieglotu sirdzēja stāvokli. īpaši svarīgi, ja runa ir par paaugstinātu temperatūru mazam bērnam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru