Vasaras pirmajos mēnešos pieaug traumu skaits

Mediķiem diemžēl ir ierasta situācija, ka pavasarī un vasaras pirmajos mēnešos pieaug traumu skaits. Ē. Ozols stāsta, ka slimnīcas traumpunktā ik dienu palīdzība tiek sniegta vidēji 40–50 traumu pacientiem, bet šā gada aprīlī ik dienu – jau 60 pacientiem. Ir bijušas dienas, kad pacientu skaits sasniedzis 100. «Tas ir brīdinošs signāls, ka nepieciešami papildu profilaktiskie pasākumi,» uzskata Ē. Ozols. 2013. gada (palīdzība sniegta 19 040 traumu pacientiem) datu analīze ļauj secināt, ka strauji pacientu skaits pieaug aprīlī, maijā un pēc tam septembrī. «Cilvēki pēc ziemas pēkšņi grib aktīvi darboties, bet pienācīgi negatavojas.

Laimīgas vecumdienas

Lai gan saka: būt ve­cam nav nekāda prieka, psihologi ir pārliecināti, ka ikviens ir spējīgs pierādīt pretējo. Tikai uz pavisam ierastām lietā jāpalūkojas no cita skatpunkta.

Ko tur piebilst - ilgi dzīvot patiešām ir labi, bet ilgi un labi dzīvot - vēl labāk. Lai tā tiešām būtu pilnvērtīga un laimīga dzīve, nevis nožēloja­ma eksistēšana. Turklāt tas ir daudz vienkāršāk, nekā dau­dziem pirmajā mirklī šķiet. Lai tā notiktu, jākļūst, kā saka, «pašam par savas dzīves no­teicēju».

Ieskatam tikai viens intere­sants vēsturisks fakts. Neilgi pirms savas astoņdesmitās dzimšanas dienas slavenais franču filozofs Voltērs teicis: «Jums šķiet, ka vecumam nav lielas vērtības? Paraugieties apkārt. Un jūs ieraudzīsiet, ka citas, brīnišķīgākas dzī­ves nav.»

Pasargā sevi ziemā no traumām!

Savu spēju novērtēšana

Tā ir pirmā un visbūtiskākā lieta, kas būtu jāievēro. Pasargāti no traumām ir tikai tie, kas neko nedara. Jo cilvēks ir aktīvāks, jo vairāk viņš pakļauts traumām. Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi un reāli novērtēt savu fizisko sagatavotību un savas prasmes, un nevajadzētu aizmirst arī par vecumu. Visus pacientus, kas pēc ziemas izklaidēm nonāk uzņemšanas nodaļā, ārsts K. Briuks iedalījis divās grupās: vieni ir tie, kas ar sportu nodarbojas regulāri un ir labā fiziskā formā, bet traumas gūst pārgalvības vai lielības dēļ, izaicinot likteni. Otra un salīdzinoši lielākā grupa ir tie, kas sportot izdomājuši pēkšņi, spontāni. «Viens piemērs varētu būt cietušie no dažādām Rīgas slidotavām. Esmu novērojis, ka šo cilvēku vispārējā sportiskā sagatavotība tomēr ir diezgan viduvēja. Varbūt kādreiz viņi ir sportojuši, bet nevajadzētu uzskatīt – jaunībā ļoti labi slidoju, es jau noteikti protu slidot… Bieži vien tas beidzas ļoti bēdīgi.» Tāpat ir arī ar kalnu slēpošanu vai snovbordu, kas ir vēl viens ļoti riskants sporta veids, īpaši, ja to dara neregulāri.