Vasaras pirmajos mēnešos pieaug traumu skaits

Mediķiem diemžēl ir ierasta situācija, ka pavasarī un vasaras pirmajos mēnešos pieaug traumu skaits. Ē. Ozols stāsta, ka slimnīcas traumpunktā ik dienu palīdzība tiek sniegta vidēji 40–50 traumu pacientiem, bet šā gada aprīlī ik dienu – jau 60 pacientiem. Ir bijušas dienas, kad pacientu skaits sasniedzis 100. «Tas ir brīdinošs signāls, ka nepieciešami papildu profilaktiskie pasākumi,» uzskata Ē. Ozols. 2013. gada (palīdzība sniegta 19 040 traumu pacientiem) datu analīze ļauj secināt, ka strauji pacientu skaits pieaug aprīlī, maijā un pēc tam septembrī. «Cilvēki pēc ziemas pēkšņi grib aktīvi darboties, bet pienācīgi negatavojas.

Pasargā sevi ziemā no traumām!

Savu spēju novērtēšana

Tā ir pirmā un visbūtiskākā lieta, kas būtu jāievēro. Pasargāti no traumām ir tikai tie, kas neko nedara. Jo cilvēks ir aktīvāks, jo vairāk viņš pakļauts traumām. Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi un reāli novērtēt savu fizisko sagatavotību un savas prasmes, un nevajadzētu aizmirst arī par vecumu. Visus pacientus, kas pēc ziemas izklaidēm nonāk uzņemšanas nodaļā, ārsts K. Briuks iedalījis divās grupās: vieni ir tie, kas ar sportu nodarbojas regulāri un ir labā fiziskā formā, bet traumas gūst pārgalvības vai lielības dēļ, izaicinot likteni. Otra un salīdzinoši lielākā grupa ir tie, kas sportot izdomājuši pēkšņi, spontāni. «Viens piemērs varētu būt cietušie no dažādām Rīgas slidotavām. Esmu novērojis, ka šo cilvēku vispārējā sportiskā sagatavotība tomēr ir diezgan viduvēja. Varbūt kādreiz viņi ir sportojuši, bet nevajadzētu uzskatīt – jaunībā ļoti labi slidoju, es jau noteikti protu slidot… Bieži vien tas beidzas ļoti bēdīgi.» Tāpat ir arī ar kalnu slēpošanu vai snovbordu, kas ir vēl viens ļoti riskants sporta veids, īpaši, ja to dara neregulāri.