Kas neļauj sievietēm kļūt turīgām

Planētas bagātāko cilvēku oficiālajos sarakstos sieviešu īpatsvars ir neliels. Bet zināms arī tas, ka nav jau tā, ka sievietes nezinātu, kā nopelnīt naudu. Absolūti ne! Tad rodas jautājums – kas gan traucē daiļā dzimuma pārstāvēm dzīvot bagātāk?
Kļūda ir tā, ka sievietēm vienmēr šķiet, ka viņām dzīvē kā prioritāte ir jāizvēlas kaut kas viens. Piemēram - ģimene un bērni vai pašas veselība. Patiesībā sievietei nemaz nav jāizvēlas! Ir iespējams, ka sievietei ir gan tas, gan tas. Daudzām ļoti bagātām sievietēm ir bērni - un viņi nav bijuši par traucēkli kļūt bagātām un pelnīt.

Tas ir mīts, ka naudas pelnīšanas dēļ būtu nepieciešams atteikties no personiskās laimes vai iespējas labi justies. Vai tad bagātība padara sievieti par sliktāku sievu vai māti? Gluži pretēji - nauda sniedz iespēju dot bērniem labu izglītību un visas citas iespējas, kas pieejamas naudīgiem cilvēkiem.

Daudzas sievietes nesaņem tik daudz naudas, cik varētu. Tā notiek tāpēc, ka sievietes pašas neapzināti bloķē sev ceļu uz labklājību un turību ar dažādām bailēm:

"Kas notiks, ja kļūšu pārāk turīga? Draugi kļūs skaudīgi un attiecības sabojāsies!"
"Negribu sabojāt attiecības ar kolēģiem, tāpēc labāk atteikšos no piedāvātā paaugstinājuma.."
"Nu kā es te defilēšu savā jaunajā kažokā, ja citiem apkārt klājas tik bēdīgi?"
Un tā tālāk. Der atceraties, ka īstas attiecības tomēr iztur pārbaudi ar naudu un panākumiem.
Pārāk sakāpināts pašnovērtējums ir izplatīts vīriešu grēciņš. Sievietēm daudz vairāk ir raksturīgi šaubīties - vai es varu tā rīkoties? Vai attaisnošu bosa uz mani liktās cerības? Vai es spēšu pienācīgi atstrādāt tādu lielu algu?  

Sievietes pašas ir sev visstingrākie soģi. Sievietēm ir raksturīgi vērtēt sevi ar visu stingrību un bardzību. Viņas tendētas atrast sevī pamatīgu skaitu dažādu nepilnību, kas būtu jāizskauž, un dažādu tikumu, kas būtu jāattīsta. Un kāds ir rezultāts? Nebeidzamais darbs ar sevi nezin kāpēc nenes nekādas finansiālas dividendes. Kamēr nereti daudz mazāk centīgie vīrieši turpina strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Stiprais dzimums parasti ir pārliecināts par savas personības unikalitāti, vērtību un neatkārtojamību. Un atbilstoši uzvedas. Parasti priekšniecība novērtē darbiniekus tā, kā tie vērtē sevi paši. Tā kā sievietes visbiežāk izturas pret sevi stingri - priekšniekam atliek vien atspoguļot tādu pašu stingrību.

Speciālisti iesaka sievietēm būt pret sevi ne tik prasīgām. Ja vadība izdara aizrādījumu sievietei, tā visbiežāk atvainojas un apsola visu izlabot. Ja priekšnieks aizrāda vīrietim, tas, visticamāk, atbildēs - "Ko jūs vēlaties par tādu algu?" vai pat "Tas viss tāpēc, ka esmu aizsēdējies šajā nenozīmīgajā amatā". Dīvaini, bet šāda taktika visbiežāk nostrādā, un vīrietis turpina kāpt pa karjeras kāpnēm augšup.

Vēl viena klupšanas akmens sieviešu ceļā uz labklājību - klusēšana. Sieviete klusējot "ar zemi" un klusi cer, ka priekšniecība agrāk vai vēlāk to pamanīs, novērtēs, uzslavēs. Tā ir kļūda. Par jaunu amatu vai lielāku algu ir jārunā pašai. Galu galā, ja sieviete klusē, tad uzņēmuma vadītājs uzskata, ka viņa ar visu ir apmierināta.

Cilvēku psiholoģijas pārzinātāji iesaka rīkoties sekojoši - tiklīdz ir veiksmīgi izpildīts kāds projekts, jādodas pie vadības uz kabinetu un jāuzsāk saruna ar priekšniecību. Pat tad, ja boss nepiekrīt ar pirmo reizi, vajag precizēt - vai paaugstinājums ir principā iespējams un kad jūs pie šīs sarunas varētu atgriezties. Vismaz priekšniecības galvā būs iesēta attiecīgā doma, un viņš būs spiests to atcerēties.

Atšķirībā no vīriešiem, sievietes bieži vien baidās riskēt. Sievietes uzskata, ka zīle rokā ir daudz labāk nekā mednis kokā. Tomēr, ja lasīt pasaules bagāto cilvēku biogrāfijas, tad atklāsies, ka gandrīz visi ir vismaz reizi pamatīgi riskējuši.

Tomēr riski var būt dažādi - gudri un muļķīgi. Gudri riskēt nozīmē saglabāt zināmu auksta aprēķina devu. Gudrs cilvēks centīsies neriskēt ar pilnīgi visu un mēģinās izstrādāt situācijai plānu B. Tā kā sieviešu un vīriešu loģika atšķiras, sievietes nav tik risku orientētas. Sievietēm raksturīga lielāka piesardzība. Gudrs cilvēks riskē tad, ja no sirds tic savai idejai. Un, kas neriskē, tas ..... var tā arī netikt pie pārticības!