2012. gadā Latvijā ar asinsrites slimībām slimnīcās ārstēts 66 581 cilvēks, 34 888 cilvēkiem konstatēti audzēji, 33 329 – ievainojumi, saindēšanās un citas traumas ārējas iedarbības seku dēļ,
ar gremošanas sistēmas slimībām stacionēti 32 697 pacienti.
Daiga ir veiksminiece – kopš saslimšanas ir pagājuši desmit gadi, un šodien par pārdzīvoto nekas vairs neliecina. Diemžēl pret daudziem liktenis ir skarbāks. Insults ir saslimšana, kas var ļoti nopietni ietekmēt visu atlikušo dzīvi. “Vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no savas dzīves, divus miljonus nervu šūnu,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule, “Šīs slimības dēļ katru gadu 7000 (!) Latvijas iedzīvotāju nonāk slimnīcās. Insults ir trešā visbiežāk sastopamā slimība, kas var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli.”
Pēkšņi slimnīcā
Daigas neizpratne par to, kādēļ insults skāra viņu, ir vairāk nekā pamatota. Analizējot vidējos statistiskos rādītājus, sieviete nepiederēja nevienai no paaugstināta riska grupām. “Augsts
asinsspiediens, nepietiekama fiziska aktivitāte, sirds un asinsvadu slimības...” mediķe uzskaita faktorus, kas vairo insulta risku. “Tiesa, vienmēr ir izņēmumi, un diemžēl arī relatīvi pilnīgi vesels
un jauns cilvēks nav pasargāts no šīs saslimšanas.” Daiga atminas, ka liktenīgajā oktobra piektdienā viņa kopā ar darba kolektīvu devās uz saliedēšanas pasākumu – sporta spēlēm.
Vakarā izbaudījuši viesu nama pirti un kopīgi ieturējuši maltīti, kolēģi devās pie miera. Nākamajā rītā Daiga pamodās ar nelāgi sāpošu galvu, lai arī iepriekšējā vakarā glāzi alkohola bija pacēlusi vienīgi simboliski. Viņai pat prātā nevarēja ienākt, ka šādi izpaužas insulta pazīmes. “Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu – rodas nespēks, notirpums, nejutīgums rokā un kājā. Vienā sejas pusē acs un mutes kaktiņš noslīd uz leju,” skaidro ārste. “Var būt pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto. Redzes traucējumi vai dubultošanās, pēkšņas grūtības staigāt un reibonis. Retāka
izpausme ir negaidītas un stipras galvas sāpes bez iepriekšēja iemesla.” Tieši pēdējo, retāko no izpausmēm, piedzīvoja Daiga. Tomēr, par spīti stiprajām galvas sāpēm, jaunā sieviete piedalījās sportiskajās aktivitātēs.
Atgriezties dzīvē
Daigai paveicās – pirms insulta viņa bija labā fiziskā formā, un atlabšanas periodā viņai bija pieejama mūsdienīga un kvalitatīva ārstēšana. Vienlaikus skaudrāk nekā jebkad agrāk viņa apzinājās,
ka smagas slimības piemeklē nešķirojot. Statistika liecina, ka, neraugoties uz ārstēšanu, 30% no insulta pacientiem neizdzīvo. Šī saslimšana ir arī viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē, kur neatkarīgi no dzimuma vai vecuma kāds saslimst ar insultu ik
divas sekundes. “Jauni cilvēki, ja vien viņiem pieejama mūsdienīga ārstēšana, miers un atbalsts, šo saslimšanu var pārvarēt,” Daiga ir pārliecināta. Tam piekrīt arī ārste: “Medicīna attīstās nevis pa gadiem bet gan pa dienām. Diemžēl efektīvākā ārstēšana visbiežāk maksā dārgi. Cilvēkiem ir jābūt gataviem, ka būs nepieciešami papildu izdevumi. Ir labi, ja ir drošības spilvens – vai tie būtu uzkrājumi, ģimenes sniegts finansiāls atbalsts, vai arī apdrošināšana.”
ar gremošanas sistēmas slimībām stacionēti 32 697 pacienti.
Daiga ir veiksminiece – kopš saslimšanas ir pagājuši desmit gadi, un šodien par pārdzīvoto nekas vairs neliecina. Diemžēl pret daudziem liktenis ir skarbāks. Insults ir saslimšana, kas var ļoti nopietni ietekmēt visu atlikušo dzīvi. “Vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no savas dzīves, divus miljonus nervu šūnu,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule, “Šīs slimības dēļ katru gadu 7000 (!) Latvijas iedzīvotāju nonāk slimnīcās. Insults ir trešā visbiežāk sastopamā slimība, kas var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli.”
Pēkšņi slimnīcā
Daigas neizpratne par to, kādēļ insults skāra viņu, ir vairāk nekā pamatota. Analizējot vidējos statistiskos rādītājus, sieviete nepiederēja nevienai no paaugstināta riska grupām. “Augsts
asinsspiediens, nepietiekama fiziska aktivitāte, sirds un asinsvadu slimības...” mediķe uzskaita faktorus, kas vairo insulta risku. “Tiesa, vienmēr ir izņēmumi, un diemžēl arī relatīvi pilnīgi vesels
un jauns cilvēks nav pasargāts no šīs saslimšanas.” Daiga atminas, ka liktenīgajā oktobra piektdienā viņa kopā ar darba kolektīvu devās uz saliedēšanas pasākumu – sporta spēlēm.
Vakarā izbaudījuši viesu nama pirti un kopīgi ieturējuši maltīti, kolēģi devās pie miera. Nākamajā rītā Daiga pamodās ar nelāgi sāpošu galvu, lai arī iepriekšējā vakarā glāzi alkohola bija pacēlusi vienīgi simboliski. Viņai pat prātā nevarēja ienākt, ka šādi izpaužas insulta pazīmes. “Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu – rodas nespēks, notirpums, nejutīgums rokā un kājā. Vienā sejas pusē acs un mutes kaktiņš noslīd uz leju,” skaidro ārste. “Var būt pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto. Redzes traucējumi vai dubultošanās, pēkšņas grūtības staigāt un reibonis. Retāka
izpausme ir negaidītas un stipras galvas sāpes bez iepriekšēja iemesla.” Tieši pēdējo, retāko no izpausmēm, piedzīvoja Daiga. Tomēr, par spīti stiprajām galvas sāpēm, jaunā sieviete piedalījās sportiskajās aktivitātēs.
Atgriezties dzīvē
Daigai paveicās – pirms insulta viņa bija labā fiziskā formā, un atlabšanas periodā viņai bija pieejama mūsdienīga un kvalitatīva ārstēšana. Vienlaikus skaudrāk nekā jebkad agrāk viņa apzinājās,
ka smagas slimības piemeklē nešķirojot. Statistika liecina, ka, neraugoties uz ārstēšanu, 30% no insulta pacientiem neizdzīvo. Šī saslimšana ir arī viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē, kur neatkarīgi no dzimuma vai vecuma kāds saslimst ar insultu ik
divas sekundes. “Jauni cilvēki, ja vien viņiem pieejama mūsdienīga ārstēšana, miers un atbalsts, šo saslimšanu var pārvarēt,” Daiga ir pārliecināta. Tam piekrīt arī ārste: “Medicīna attīstās nevis pa gadiem bet gan pa dienām. Diemžēl efektīvākā ārstēšana visbiežāk maksā dārgi. Cilvēkiem ir jābūt gataviem, ka būs nepieciešami papildu izdevumi. Ir labi, ja ir drošības spilvens – vai tie būtu uzkrājumi, ģimenes sniegts finansiāls atbalsts, vai arī apdrošināšana.”
Es un mana ģimene ir parūpējusies un zinu kā palīdzēt aizmirst uztraukties par šīm problēmām.
AtbildētDzēst