Vidusjūras diēta un garāks mūža ilgums

Vidusjūras diēta ir saistīta ar veselības ieguvumiem, tai skaitā, zemāku mirstību un retāk sastopamām hroniskām slimībām, piemēram, sirds slimībām.

Vidusjūras diēta raksturojas ar lielāku dārzeņu, augļu, riekstu, pākšaugu un graudu patēriņu uzturā. Daudz uzturā tiek lietots olīveļļas, bet maz piesātināto tauku, vidēji daudz uzturzā lieto zivis, maz piena produktus, gaļu un putnu gaļu, kā arī regulāri, bet nelielos daudzumos tiek lietots alkohols (īpaši vīns pie maltītes).

Veseliem cilvēkiem dzīves laikā telomēri saīsinās, saīsināšanās notiek vairāk kā uz pusi, salīdzinot telomērus zīdaiņiem un pieaugušajiem un tad vēl uz pusi tie samazinās lielā vecumā.

Īsāki telomēri ir saistīti ar īsāku paredzamo dzīves ilgumu un lielāku risku, ka attīstīsies ar novecošanos saistītas slimības. Dzīvesveida faktori, piemēram, aptaukošanās, smēķēšana un saldināto dzērienu lietošana ir saistīti ar īsākiem telomēriem nekā tāda paša vecuma cilvēkiem bez šiem paradumiem. Oksidatīvais stress un iekaisums arī paātrina telomēru saīsināšanos.

Vidusjūras diētā esošie augļi, dārzeņi un rieksti ir labi zināmi antioksidanti un tiem piemīt pretiekaisuma efekti, secinājuši ASV zinātnieki. Viņi analizēja Vidusjūras diētas saistību ar telomēru garumu.

Tika analizētas 4676 veselas pusmūža sievietes, visas dalībnieces aizpildīja uztura anketu un asins paraugā tika mērīts telomēru garums.

Uzturs tika vērtēts ar 0 - 9 punktiem un tika aprēķināts katrai dalībniecei, augstākais punktu skaits norādīja, ka uzturs ir ļoti tuvs Vidusjūras diētai.

Pēc samērošanas ar citiem iespējamiem faktoriem, kas var ietekmēt rezultātu, pētnieki secināja, ka Vidusjūras diēta ir statistiski ticami saistīta ar garākiem telomēriem. Izmaiņas par katru vienu uztura punktu bija saistītas ar vidēji 1,5 telomēru novecošanās gadiem. Tomēr neviena atsevišķa uztura sastāvdaļa nebija saistīta ar telomēru garumu, uzsverot visas diētas nozīmīgumu, nevis atsevišķu to sastāvdaļu.

Vidusjūras diēta ir stūrakmens uztura padomos sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilaksei, un šis pētījums pierāda, ka Vidusjūras diēta ir saistīta arī ar garāku mūža ilgumu.

 P. M. Nilsson. Mediterranean diet and telomere length. BMJ, 2014; 349 (dec02 8): g6843.

Noveco lēnāk
Ir dzirdēts sakām, ka cilvēki, kuri vairāk laika velta mācībām un studijām, noveco lēnāk un dzīvo ilgāk.
Patlaban apliecinājumu tam guvuši arī zinātnieki no Londonas Universitātes koledžas, kuri pētījuma rezultātus publicējuši izdevumā Brain, Behavior and Immunity.
Pētījumā zinātnieki iesaistīja 448 pacientus, kuri tika sadalīti četrās grupās atkarībā no viņu izglītības līmeņa. Pēc tam tika analizēts telomeru garums. Telomeri DNS struktūrā ir vielas, kas pasargā hromosomas no bojājumiem. Telomeru garums tika mērīts, jo telomeri norāda uz novecošanos - ar gadiem telomeri kļūst aizvien īsāki un īsāki, padarot šūnas uzņēmīgākas pret dažādām kaitēm.
Pētījumā atklājās, ka cilvēkiem ar zemāku kultūras līmeni bija vairāk īsu telomeru. Pēc pētnieku domām, kultūras līmenis atkarīgs no tā, kāda izglītība tiek saņemta. Jo plašāka un vispārīgāka izglītība tiek saņemta, jo vairāk attīstās domāšanas, spriešanas, problēmu risināšanas spējas, kā arī cilvēkam līdz ar to ir mazāk problēmu piekļūt dažāda veida informācijai un viņš ir daudz fleksiblāks, līdz ar to mazinot stresa situācijas savā dzīvē dažādu nezināšanu dēļ. Līdz ar to arī ķermenis un prāts ilgāk nenoveco.