Garšas un krāsas kopība

Tas, ka starp garšu un krāsu pastāv zināma ko­pība un savstarpēja at­karība, ir realitāte, kas mums dota objektīvu sa­jūtu veidā. 
Skābenums. Pastāv vispārpieņemts krā­su dalījums rūgtajās, skāņajās, saldajās, skābajās... Pasaulē daudzos konditorejas uzņē­mumos, lai noņemtu strādnie­cēm stresu un mazinātu kadru mainību, cehu sienas krāso zilizaļās krāsu gammās. Šie toņi asociējas ar rūgtumu un zobu nomizojumu, savā ziņā tā notu­šējot nepārtraukto saldo garšu mutē.

Saldums.

To, gluži pretēji, akcentē sarkanā krāsa.

Eksistē leģen­da par kādu uzņēmīgu kondi­toru, kurš viens no pirmajiem pamanīja, ka sarkanas krāsas ledenes vienmēr šķiet saldā­kas par zaļajām un dzelte­najām, tāpēc viņš sārtajiem monpansjē sāka pievienot mazāk sīrupa, tā ietaupot izej­vielas un gūstot peļņu.

Apetīte.
To rosina aprikožu, persiku un īpaši dzeltenā krāsa, kura apbrīnojamā veidā uzlabo gre­mošanas procesus un stimulē kuņģa darbību. Kaut gan arī te ir daži izņēmumi: psihologi ap­galvo, ka eksistē daži koši dzel­tenie toņi, kas spēj izraisīt sliktu dūšu. Klājot galdu, lai rosinātu ēstgribu, lietderīgi izmantot dzeltenas krāsas galdautu, sal­vetes, traukus.

Pat sienas virtuvē vai ēdamistabā vēlams krāsot saulainos toņos. Tiesa, šis padoms noderīgs tikai tiem, kas nebaidās pieņemties svarā.
Lai liekie kilogrami nerastos, galds jāklāj tumšākos vai gaišākos zilos toņos, līdzīgu krāsu ieteicams izvēlēties arī sienām. Te var atcerēties stāstu par daltoniķi, kurš visu mūžu bija spiests ēst zilus bumbierus un allaž sūdzējās, cik tie esot negaršīgi. Tā arī ir - dabā praktiski nav tādas ēdamas lietas, kas būtu zilā krāsā (izņemot dažas ogas), tāpēc arī zilais tonis jūtami nomāc apetīti.Aromāts.

Par vissmaržīgāko tiek uzskatīta rozā krāsa. Ne velti pavāri un parfimēri, lai akcentētu savu šedevru smalko aromātu, izmanto šo toni ēdienu un flakonu noformēšanai.

Slāpes.

Tās rada zilo un dzelteno toņu savienojums, un to teicami zina tie, kas strādā reklāmā. Ierauga pircējs zeltainā alus attēlu uz tumši zila fona - un tūlīt pat ir gatavs pudeli nopirkt.

Cita ātrāk, cita lēnāk.
Ātrums, ar kādu mēs uztveram krāsas, katram tonim ir atšķirīgs. Uzvarētāja šajā distancē vienmēr ir sarkanā krāsa. Ja cilvēks aptuveni stundu uzturēsies istabā ar sārtām sienām, viņam šķitīs, ka pagājis daudz ilgāks laiks, toties telpā ar zilu dekoru šis laiks aizskries nemanot, un, viņaprāt, būs pagājušas ne vairāk kā 30 minūtes. 

Vampīra dzīres.

Krāsas mēdz būt ļoti viltīgas un pat ļaunas - īpaši, ja nepareizi tiek piemeklēts apgaismojums. Sarkans abažūrs, piemēram, gaļu iekrāsos apetitelīgā sārtā tonī, toties zaļos salātus padarīs absolūti neēdamus (tie izskatīsies melni). Nepievilcīgi šķitīs arī kartupeļi un makaroni, jo tie izskatīsies asinssarkani. Ļaunu joku pat ar viscentīgākās mājasmātes kulinārijas meistarstiķiem izstrādās zils apgaismojums: rostbifs izskatīsies gluži kā sapuvis, un arī kartupeļi šķitīs it kā ar pelējumu pārklāti. Savukārt dzeltenā gaisma vīnu pārvērtīs līdzīgu eļļai. Tāpēc, klājot galdu, labāk iztikt bez krāsainiem abažūriem, jo tikai mierīgā baltā gaisma saglabās visiem ēdieniem to dabisko, ēstgribu rosinošo izskatu.