Garšas un krāsas kopība

Tas, ka starp garšu un krāsu pastāv zināma ko­pība un savstarpēja at­karība, ir realitāte, kas mums dota objektīvu sa­jūtu veidā. 
Skābenums. Pastāv vispārpieņemts krā­su dalījums rūgtajās, skāņajās, saldajās, skābajās... Pasaulē daudzos konditorejas uzņē­mumos, lai noņemtu strādnie­cēm stresu un mazinātu kadru mainību, cehu sienas krāso zilizaļās krāsu gammās. Šie toņi asociējas ar rūgtumu un zobu nomizojumu, savā ziņā tā notu­šējot nepārtraukto saldo garšu mutē.

Saldums.

To, gluži pretēji, akcentē sarkanā krāsa.

Eksistē leģen­da par kādu uzņēmīgu kondi­toru, kurš viens no pirmajiem pamanīja, ka sarkanas krāsas ledenes vienmēr šķiet saldā­kas par zaļajām un dzelte­najām, tāpēc viņš sārtajiem monpansjē sāka pievienot mazāk sīrupa, tā ietaupot izej­vielas un gūstot peļņu.

Atgūsti slaidumu pēc svētkiem!

Garās svētku brīvdienas liek sevi manīt – svārki spiež, enerģijas trūkst, bet apetīte tikai pieaug. 

Ievero režīmu
Dietoloģe Lolita Neimane skaidro, ka enerģijas trūkums pēc svētkiem vistiešākajā veidā saistīts ar pārēšanos. «Svētku laikā mēs apēdam vairāk kalo­riju, nekā spējam sadedzināt. Organisms visu enerģiju iz­manto, lai ēdienu pārstrādātu, tāpēc pāri nekas daudz vairs nepaliek. Turklāt svētku lai­kā parasti atkāpjamies no ierastā režīma - ēdam neregulāri un daudz. Tas liedz organismam noturēt vienmērīgu glikozes daudzumu, tāpēc pastiprināti kārojas pēc salda. Šādu apbur­to loku iespējams pārraut, tikai atgriežoties pie regulārām un veselīgām ēdienreizēm. Svētkos piemirstam arī par pietiekamu ūdens patēriņu, līdz ar to palē­ninās vielmaiņa, no organisma netiek izvadītas šlakvielas, kas ir lieliska barība taukšūnām, kura; apmierinātas piebriest un izspie­žas vēderiņa, pēcpuses un gurni rajonā,» stāsta Lolita Neimane.