Mātes gēni

Veselīgs uzturs, miegs un sportiskās aktivitātes palīdz gan justies labi, gan arī izskatīties labi. Tomēr jaunākie pētījumi apgalvo, ka gēni, kas mantoti tieši no mātes, var ļoti ietekmēt tavu novecošanās ātrumu, skaidro "Fox News".

Pētnieku grupa no Karolinska Institūta Zviedrijā un Maksa Planka Novecošanās Bioloģijas Institūta (Max Planck Institute for Biology of Ageing) ir atklājuši, ka mitohondriju DNS var ietekmēt novecošanās procesu. Mitohondriju DNS sastāv no gēniem, kurus manto tikai no mātes.

Kā aizbēgt no iesnām

Saaukstēšanās tevi nenoķers, ja stiprināsi veselību. Stiprinājumiem jābūt pilnvērtīgā, līdzsvarotā uzturā: jāēd vitamīniem bagāta pārtika (citrusaugļi, kivi, lociņi, ķiploki, sīpoli, skābēti kāposti, dzērvenes), jādzer daudz šķidruma (minerālūdens, augļu sulas, tējas). Lāču veselību “apēst” pilnvērtīgi neizdosies, ja to darīsi gariem zobiem: jāatceras par veselās miesas saistību ar veselo garu, tāpēc centies uzturēt možumu un mundrumu. 

'Teiksi - neiespējami? Noskaties vēlreiz filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”! Kaut uz brīdi oma uzlabosies. Saaukstēšanās slimību kulminācijas brīžos jāizvairās no vietām, kur uzturas daudz cilvēku. Jā vēdina telpas, lai mazinātu slimību izraisītāju koncentrāciju tajās. Savukārt gluži lieka varonība ir saslimušam iet uz darbu: tad savu slimību “uzdāvināsi” arī kolēģiem.

Skaistuma revanšs vasarai

Ādas attīrīšana un barošana ir procedūras, kas spēlē pirmo vijoli vasaras sezonas nobeigumā.
Kitija Andersone
Par savu izskatu jārūpējas visu gadu, taču rudenī da­žādām skaistuma procedū­rām jāpievēršas īpaši, jo vasaras karstums, saules stari mūs ir ne tikai lutinājuši, bet arī darī­juši pāri ādai.

Lieko raga slāni - prom! 

Beidzot sauļošanās sezonu, pamanīsi, ka iedegusī āda lobās vairāk nekā citkārt. Lai procesu paātrinātu, pīlingu drīkst veikt kaut vai katru otro vakaru, bet neaizmirsti ikreiz pēc dušas vai kādām ūdens nomierinošajām procedūrām ieziest ādu ar mit­rinošu losjonu (biezākas konsis­tences produktus atstāj vēlākam rudenim vai ziemai, kad ādai ne­pieciešama lielāka aizsardzība). Vari izmēģināt pīlīga cimdiņu, 

ar kuru veic pašmasāžu, — tas uz­labos ādas tonusu, attīrīs ādu no atmirušā raga slāņa un paātrinās asinsriti, uzlabojot vielmaiņu.

Lūpas kā mīļš skūpsts saulei

Ar lūpām tu runā, dod buču bērnam un skūpsties ar savu mīļoto. Tās ir tikpat svarīgas saziņā ar citiem cilvēkiem kā acis, bet - kāds paradokss! - ādiņa uz lūpām ir vēl plānāka nekā ap acīm. Tādēļ maldīgs ir uzskats, ka tām nekāda īpaša vērība nav nepieciešama. 

Lūpas sprēgā, plaisā, lūpu kaktiņi plīst, izmisīgi lūdzoties pēc uzmanības. Pateicībā par visu labo, ko lūpas tavā labā ir darījušas, tik vien nepieciešams, kā ievērot septiņus kopšanas noteikumus. 

Ēd veselīgi! Viens no pirmajiem skaistu lūpu noslēpumiem ir veselīgs, daudzveidīgs uzturs. Tie, kas uzturā lieto gaļu, zivis, visdažā­dākos piena produktus, dārzeņus, augļus un riekstus, nepazīst uztraukumus par lūpu izskatu. Savukārt izvēlīgajiem, veģetāriešiem un vegāniem, ja vien viņi īpaši nepiedomā par savu ēdienkarti, diemžēl nākas laiku pa laikam piedzīvot dažādas mutes veselības problēmas.

Laimīgas vecumdienas

Lai gan saka: būt ve­cam nav nekāda prieka, psihologi ir pārliecināti, ka ikviens ir spējīgs pierādīt pretējo. Tikai uz pavisam ierastām lietā jāpalūkojas no cita skatpunkta.

Ko tur piebilst - ilgi dzīvot patiešām ir labi, bet ilgi un labi dzīvot - vēl labāk. Lai tā tiešām būtu pilnvērtīga un laimīga dzīve, nevis nožēloja­ma eksistēšana. Turklāt tas ir daudz vienkāršāk, nekā dau­dziem pirmajā mirklī šķiet. Lai tā notiktu, jākļūst, kā saka, «pašam par savas dzīves no­teicēju».

Ieskatam tikai viens intere­sants vēsturisks fakts. Neilgi pirms savas astoņdesmitās dzimšanas dienas slavenais franču filozofs Voltērs teicis: «Jums šķiet, ka vecumam nav lielas vērtības? Paraugieties apkārt. Un jūs ieraudzīsiet, ka citas, brīnišķīgākas dzī­ves nav.»

Vaino vecumu, nogaida gadu

Statistikas dati
Saskaņā ar Latvijas veselības aprūpes 2012. gada statistikas gadagrāmatas datiem, ļaundabīgi audzēji ieņem 2.vietu iedzīvotāju mirstības ziņā pēc sirds un asinsvadu slimībām. Kopumā 2012.gadā Latvijā tika reģistrēti 11 535 pirmreizēji vēža pacienti. Visbiežāk tika atklāts ādas vēzis, kam sekoja kolorektālais jeb zarnu vēzis, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Arī pērn, 2013.gadā, Latvijā vēzis atklāts ap 11 000 cilvēku. 2012.gadā no dažādiem vēža veidiem Latvijā miruši 6016 iedzīvotāji. No tiem 7% ir vīrieši, kas miruši ar prostatas vēzi. Izplatītākās pirmreizēji reģistrētās ļaundabīga audzēja diagnozes vīriešiem 2012.gadā: prostatas vēzis (1048 jauni gadījumi), plaušu vēzis (866 jauni gadījumi), kolorektāli audzēji (571 jauns gadījums), ādas ļaundabīgi audzēji, izņemot melanomu (527 jauni gadījumi), kuņģa vēzis (307 jauni gadījumi), urīnpūšļa vēzis (301 jauns gadījums), nieru vēzis (250 jauni gadījumi), aizkuņģa dziedzera vēzis (187 jauni gadījumi).

Atgūsti slaidumu pēc svētkiem!

Garās svētku brīvdienas liek sevi manīt – svārki spiež, enerģijas trūkst, bet apetīte tikai pieaug. 

Ievero režīmu
Dietoloģe Lolita Neimane skaidro, ka enerģijas trūkums pēc svētkiem vistiešākajā veidā saistīts ar pārēšanos. «Svētku laikā mēs apēdam vairāk kalo­riju, nekā spējam sadedzināt. Organisms visu enerģiju iz­manto, lai ēdienu pārstrādātu, tāpēc pāri nekas daudz vairs nepaliek. Turklāt svētku lai­kā parasti atkāpjamies no ierastā režīma - ēdam neregulāri un daudz. Tas liedz organismam noturēt vienmērīgu glikozes daudzumu, tāpēc pastiprināti kārojas pēc salda. Šādu apbur­to loku iespējams pārraut, tikai atgriežoties pie regulārām un veselīgām ēdienreizēm. Svētkos piemirstam arī par pietiekamu ūdens patēriņu, līdz ar to palē­ninās vielmaiņa, no organisma netiek izvadītas šlakvielas, kas ir lieliska barība taukšūnām, kura; apmierinātas piebriest un izspie­žas vēderiņa, pēcpuses un gurni rajonā,» stāsta Lolita Neimane.